
Te nu es esmu. Ja kāds visu lasa ko rakstu un seko līdzi maniem rakstiem, tad lūk nu es nekur tomēr pazudis neesmu. Nebija garīgais neko rakstīt, num un tgd jau ar nav īpaši prieks. Vienu brīdi biju domājis, ka blogs ir jāizdzēš, jo vnlg no tā nav nekāda tolka, bet nu es padomāju, aj, pohuj, vēlāk varēšu pats palasīt ko rakstīju un parēkt vai paraudāt. ;D bet nu jāām. Jāsaka, ka man šobrīd nav tā laimīgākā dzīve. Kopš tā datuma, kad ievietoju pēdējo rakstu, par atskaņotāju, viss kkā mainījās. Cilvēku attieksme pret mani kā arī citas niansītes. Kā arī man kkas trūkst, tik nezinu kas. Es vairs neesmu laimīgs kā agrāk. Vairāk saņēmu mīlestību un cieņu, tgd, lai arī cik es vienu no tiem kādam sniegtu, pretī nesaņemu neko. Vairs nav galīgi prieka, neesmu kādu laiciņu ballējies, un dzīve ir vnk neinteresanta. Pēc skolas sēžu pie mājasdarbiem un dažas citas dienas aizeju uz treniņiem. Viss, un nekas īpašs. Agrāk man bija daudz priecīgāka dzīve, bet tgd tā vnk sūkā. Es tiešām vēlos, lai viss būtu kā agrāk, ja ne viss, tad vsmz kkas no tā visa. Runājot par skolu - esmu noguris. Katru dienu mācos, bet atzīmes vnlg ir viduvējas. Domāju, ka būs kādi divi 5, ne mazāk, bet tas vnlg nav izcili, lai arī sekmīgi. Nevaru sagaidīt brīvlaiku, kad varēšu atpūsties no skolas, moš arī tad man būs labs garīgais un nekāds stress. Bet runājot par treniņu - šodien bija diezgan patizls. Metieni nekrita nu galīgi, atnācu uz treniņu, iemetu 6 trīņus pēc kārtas, un tad kad sākām spēlēt, tad vsp nekas nekrita. 2/10, kkā tā. ;D Pustālie bija uz 60%, bet sodiņus metu virs 70%. Bet nu pohuj, tas ir tikai treniņš. Jāsaņemās un jātrenējās tālāk. Nedrīkst pazaudēt formu dēļ kkādiem dzīves sūdiem un strīdiem, vai arī kādā citā vārdā, kā to var nosaukt. ;D Labi, vsjo, man tas būtu pagaidām būtu viss. Gaidat no manīm kādu citu ierakstu nākamajās dienās, ja vien atkal neslinkošu. Līdz vēlākam!






